Mērogojama kvalitāte izglītībā - pārdomas pēc vizītes “Herojus”.

Februāra beigās es ciemojos divās Kauņas privātskolās. Šis ir mans pieredzes stāsts par vienu no tām - privātskolu “Herojus”.

Andrius, skolas veidotājs, un viņa sieva Dovile, skolotāja - kopīgi uzsāka “Herojus” skolu pirms 10 gadiem, 2015.gadā. Šobrīd skolai ir četras struktūrvienības: pamatskola, ģimnāzija, bērnudārzs un ukraiņu skola. “Ar izglītību nepelna” - saka Andrius mūsu sarunā. Skolai ir sociālā uzņēmuma statuss. Skola darbojas kā maksas privātskola, izņemot ukraiņu skolu, kurā mācības ir bez maksas. 

Es sekoju “Herojus” darbībai pēdējos 3-4 gadus. Interese par šo skolu bija noturīga, tādēļ sazinājos ar skolas vadību un skolas vadība man deva iespēju iepazīšanās vizītei.

Katrai skolai ir sava jauda, savs gars, iekšējais motors - tas, kādēļ šī skola ir. Īpaši izteikti to var just privātās skolās. “Herojus” skolai raksturīga struktūra, hierarhija, sakārtotība, noteikumi un sistēmas - lai radītu drošu un skaidri strukturētu vidi, kur bērnam attīstīties. “Herojus” skolas vērtību centrā ir skolotāja labbūtība. Skola seko Lietuvas valsts izglītības standartam, nodrošinot izglītību kvalitatīvā formātā, 14-16 bērnu lielās klasēs. Skola no pirmā mācību gada izstrādā pati savus mācību līdzekļus, ko šobrīd arī publicē - dodot iespēju citām Lietuvas skolām izmantot izstrādātos mācību materiālus. Mācību materiāli ir divu veidu: mācību satura apguvei un mācību mērķu žurnāli, kas ļauj vecākiem sekot tam, kas katru dienu un nedēļu ir apgūts skolā. “Herojus” arī izstrādājuši savu skolas ierakstu sistēmu (e-klases līdzinieks), ko šobrīd lieto 50 skolas Lietuvā.

Dodoties vizītē uz privātskolu “Herojus”, es gaidīju alternatīvu skolu – sirsnīgu pieeju bērniem, siltu klases atmosfēru, mazas klases un alternatīvu mācību pieeju. Es zināju, ka skola pēdējo gadu laikā strauji aug, kas liecināja man, ka viņi kaut ko dara pareizi.

Skolas koptelpa

Gaidītā vietā sastapu ļoti augstu efektivitāti un pārdomātu sistēmu. Skola izceļas ar strukturētām mācību pieejām, kas tiek ievērotas dažādās, arī savstarpēji daļēji nodalītās struktūrvienībās. Uzsvars uz skolēna un skolotāja attiecībām bija daudz mazāks, kā biju gaidījusi. Toties rūpes par skolotāju bija iekļautas skolas pamatvērtībās. Mani pārsteidza, ka skola var augt un attīstīties, balstoties tik spēcīgi struktūrā un organizācijā. Kā to komentēja Andrius, skolas veidotājs un īpašnieks - vienā brīdī skola bija izaugusi tik liela, ka bija nepieciešams strukturēt skolas kultūru sistēmās. Pašām sistēmām sevī bija jānes, jāietver skolas kultūru - to nevarēja vairs nodot “viens pret viens” attiecībās, jo skola kā organizācija tam kļuva pārāk liela.

Skolas uniformas uzšuves

Vizīte “Herojus” skolā spēcīgi mainīja manu perspektīvu. Pārsvarā es pievērsu uzmanību inovācijām mācību metodēs un mācību pieejā; mani interesēja, kādā veidā skolotājs veido attiecības ar skolēnu. “Herojus” es redzēju, cik liela nozīme ir skolas struktūrai, noteikumiem un sistēmām. Mazām skolām raksturīgāks uzsvars uz attiecībām, lielās skolas ir balstītas struktūrās. Man patīk transformāciju dziļums, ko nes attiecības - bet “Herojus” es ieraudzīju arī to, cik ierobežots mēroga ziņā var būt alternatīvo skolu pienesums. Lūk, te ir - viena efektīvi organizēta skola, kas caur savu strukturētību padara kvalitatīvāku saturu un mācību procesu daudzās Lietuvas skolās.

Vai ir iespējams apvienot struktūru un efektivitāti ar sirsnību? Iespējams, arī atbildi redzēju tur pat, kur radās jautājums. “Herojus” skola izmantoja “mezglu” (no angļu val. hubs) sistēmu - skolas trīs stāvi bija sadalīti gaiteņos divās daļās, sadalot skolu sešos “mezglos”. Katrā mezglā mācības notika kā mazā “mini skolā”, kurā bērni un skolotāji viens otru pazīst vārdā. Tādā veidā 300 skolēnu lielā saime sadalīta aptuveni 50 skolēnu lielās, līdzīga vecuma grupās. Šī pieeja skolas struktūrai ļauj saglabāt “mazas skolas” izjūtu lielas skolas efektivitātē.

HUB centrālā telpa

Tomēr, iekšējais satricinājums palika manī vairākas nedēļas. Es vēlos izprast, kur pazūd attiecības mērogojot skolu. Iespējams, tam tā nav jānotiek. Iespējams, tas strukturāli ir tā. Pētījumi par grupu dinamiku rāda, ka grupas lielumam pieaugot virs ~100 cilvēkiem, savstarpējā pazīstamība būtiski samazinās. Plānojot skolu būtu vērts pievērst uzmanību grupas dinamikas plānošanai, kas būtiski atšķir organizāciju kultūru mazās un lielās skolās. 

Iespējams, jautājums nav par to, vai izvēlēties starp skolas lielumu un attiecībām. Jautājums ir – kā veidot lielāka mēroga sistēmas, kurās attiecību dziļums saglabājas. Un varbūt tieši tur slēpjas nākamais solis izglītības attīstībā.

Lauma Priekule