Uccle I - Eiropas bakalaurāta standarts.
Mans trešais pieredzes stāsts ir par Eiropas skolu Briselē, kur viesojos Jūnija sākumā. Bet šoreiz vizītei bija tālejošāks mērķis. Kāds? Par to pastāstīšu šajā rakstā.
Skola, kurā ir 3300 skolēni, un ap 500 skolotāju. Eiropas skolas tika veidotas bērniem, kuru vecāki strādā ES institūcijās. Eiropas bakalaurāta standarts - izglītības programma, kura tiek īstenota 13 oficiālajās Eiropas skolās, īpaši uzsver darbu dzimtajā valodā, lai bērnam būtu iespēja nezaudēt saikni ar dzimto valodu.
Tādēļ, ja tevi aicina strādāt uz Briseli - var gadīties, ka Tavs bērns var mācīties skolā latviešu valodā.
Uccle I skolā ir izteikti starptautisks skolotāju un skolēnu sastāvs, kā arī netipiski plašs valodu piedāvājums, kas skolas struktūru padara sarežģītu, salīdzinot, piemēram, ar lielāko Latvijas skolu - Ādažu vidusskolu (ap 2000 skolēnu). Uccle I mācību komplekss, kurā es viesojos, atrodas astoņās ēkās. Skolēni ir sadalīti valodu plūsmās. Ir atsevišķs pilna laika skolotājs - audzinātājs, kas atbild par visām klasēm attiecīgajā vecuma grupā (klases visās valodās, vienā vecuma grupā).
Skolotāju istabā jūt pasaules elpu. Daļa skolotāju sarunājas franciski, angliski, spāniski, dāniski... Lielākām valstīm skolēnu plūsma ir lielākā sastāvā, līdz ar to - attiecīgi vairāk skolotāju. Latviešu plūsma skolā ir samērā jauna - tikai pēdējos trīs gadus, un skolotāju sastāvs - trīs skolotāji. Un, jā, te nu arī atklāšu vizītes patieso iemeslu, jo es (potenciāli) būšu ceturtā! Man bija tā brīnišķīgā iespēja iepazīties ar visiem trim latviešu skolotājiem, un esmu bezgala laimīga, ka man bija iespēja visus trīs kolēģus satikt tik laicīgi - ieguvu ļoti daudz iedrošinājuma, informācijas un norāžu, kā labāk sagatavoties pirmajam mācību gadam šinī skolā.
Es biju pārsteigta par to, cik daudz vietas šinī augsta akadēmiskā līmeņa skolā ir personīgajai skolotāja interpretācijai. Mācību programma ir daudz interpretējamāka, kā Latvijas valsts standarts. Skolotājam tas dod iespēju brīvāk veidot mācību materiālu un vadīt mācību procesu.
No skolotāja tas prasa profesionalitāti un izpratni par to, kurp gribi skolēnu “aizvest” - ne tikai gada, bet arī vairāku gadu griezumā.
Un mans kā skolotājas prieks: iespēja printēt bezgalīgi, gudrās tāfeles un fantastiska, tik tiešām ļoti laba materiāltehniskā bāze fizikā. Pie tam - fizikas laboratorijā ir atsevišķs cilvēks, kurš sagatavo “kastes” jeb praktiskos materiālus attiecīgajam fizikas eksperimentam. Šis ir TIK ekskluzīvi! Jo, es zinu, ka tas tiešām var aizņemt vairākas stundas, saliekot attiecīgo darba komplektu vairākām grupām, piemēram, darbam ar elektrisko slēgumu - pārbaudīt vadus, elektriskās spuldzītes un vēl aizskriet uz veikalu, jo dažas baterijas pietrūkst. Es pat nebiju iedomājusies, ka var arī tā - vienkārši paņemt jau gatavu unikālu materiālu un doties uz mācību stundu!
Mana misija bija izpētīt skolu, uz kuru es plānoju doties mācīt. Es sagaidīju institūciju, kurā viss darbojas “kā pēc pulksteņa”, kā tas pienākas senā un prestižā skolā. Izrādās, senās un prestižās skolas var būt arī dzīvi un kustīgi mehānismi, kur ne viss notiek “kā pēc pulksteņa”. Šī atklāsme man ļoti palīdzēs sagatavoties gan haosa brīžiem, kas man būs jāpārvar, gan vērtīgajā apziņā, ka varu salīdzinoši brīvi plānot mācību procesu. Ārzemju kolēģi ir padalījušies ar mani par to, cik padziļināti vajadzētu katrā klašu līmenī apgūt saturu matemātikā un fizikā, ko mācīšu.
Drošības sajūta ir iegūta. Mani gaida jauns, aizraujošs (un izaicinājumiem bagāts!) posms Briselē, mācot savā dzimtajā valodā.
Lauma Priekule
